• Tetun
  • Bahasa Indonesia
  • English
  • Português
  • Login
No Result
View All Result
Media ONE Timor
Sexta-feira, 9 Maiu 2025
  • Veranda
  • Arte
    PR Horta: Pura Giri Natha Taibessi Sei Sai Fatin Turizmu ‘Bali-Dili’

    PR Horta: Pura Giri Natha Taibessi Sei Sai Fatin Turizmu ‘Bali-Dili’

  • Desportu
    MJDAK Sei Aloka U$200,022.55 ba Transmisaun Jogu CPLP

    MJDAK Sei Aloka U$200,022.55 ba Transmisaun Jogu CPLP

    Drag Bike Hamutuk Klase 14 Halai Taru Motor Iha Oekusi

    Drag Bike Hamutuk Klase 14 Halai Taru Motor Iha Oekusi

    Delegasaun Asian Games Na’in 56 Kumprimenta PR Horta

    Delegasaun Asian Games Na’in 56 Kumprimenta PR Horta

    SEJD Atribui Sertifikadu Apresiasaun Ba Media Na’in no Jornalista

    SEJD Atribui Sertifikadu Apresiasaun Ba Media Na’in no Jornalista

  • Edukasaun
    Media 16 Partisipa Formasaun Kona-ba Kuidadu an Iha Espasu Online

    Media 16 Partisipa Formasaun Kona-ba Kuidadu an Iha Espasu Online

    Impaktu Husi Mudansa Klimatika,  Oxfam Apoiu AJTL Hala’o Atividade Jornalistiku

    Impaktu Husi Mudansa Klimatika, Oxfam Apoiu AJTL Hala’o Atividade Jornalistiku

    Antes Ezame Finál, UNTL Fahe Ona Buletin Rejistrasaun

    Antes Ezame Finál, UNTL Fahe Ona Buletin Rejistrasaun

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

  • Ekonomia
    Timoroan 400 Tuir Formasaun Emprendedorizmu

    Timoroan 400 Tuir Formasaun Emprendedorizmu

    Diversifikasaun Ekonomia – Kriasaun Empregu, Prioridade Ba SECoop

    Diversifikasaun Ekonomia – Kriasaun Empregu, Prioridade Ba SECoop

    Pesti Estraga Batar Iha Sakato, SRAPPF RAEOA La Simu Pedidu Eskrita

    Pesti Estraga Batar Iha Sakato, SRAPPF RAEOA La Simu Pedidu Eskrita

    Kontenti Ho Konservasaun Bee, Komunidade Agradese Ba Tilofe

    Kontenti Ho Konservasaun Bee, Komunidade Agradese Ba Tilofe

  • Justisa
    Kontribui Rekonsiliasaun Nasionál, Valoriza Pasadu Moruk Masakre Santa Krus

    Kontribui Rekonsiliasaun Nasionál, Valoriza Pasadu Moruk Masakre Santa Krus

    Kazu Barak Kona-ba Disputa Rai,  Realiza Sensibilizasaun  Dekretu Lei

    Kazu Barak Kona-ba Disputa Rai, Realiza Sensibilizasaun Dekretu Lei

    Ahi Sunu Mutuk Bis  Babadok Express

    Ahi Sunu Mutuk Bis Babadok Express

    APC Rejistu Ahi Han Uma 32, Na’in 2 Kanek-Na’in Ida Lakon Vida

    APC Rejistu Ahi Han Uma 32, Na’in 2 Kanek-Na’in Ida Lakon Vida

  • Mundu
    PR Ramos Horta-PM Xanana Kumprimenta Sultan Hassanal Liu Husi Secoms

    PR Ramos Horta-PM Xanana Kumprimenta Sultan Hassanal Liu Husi Secoms

    Subida Nível Tasi Halakon Illa Kiik Balun, PM Xanana Husu SIDS Unidu

    Subida Nível Tasi Halakon Illa Kiik Balun, PM Xanana Husu SIDS Unidu

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

    PM Xanana Sei Partisipa Simeira ASEAN Iha Melbourne

    PM Xanana Sei Partisipa Simeira ASEAN Iha Melbourne

  • Munisipiu
    KI Realiza Sorumutuk Ho Jornalista Destakadu iha RAEOA

    KI Realiza Sorumutuk Ho Jornalista Destakadu iha RAEOA

    Ahi Han Uma 12 Iha Oekusi no Na’in Rua Kanek

    Ahi Han Uma 12 Iha Oekusi no Na’in Rua Kanek

    Komunidade Iha Munisipiu 7, Kona Dezastre Naturais

    Komunidade Iha Munisipiu 7, Kona Dezastre Naturais

    Sabadu Aleluia Sarani Tenke Halo Reflesaun

    Sabadu Aleluia Sarani Tenke Halo Reflesaun

  • Notisias
    Veteranu Dudu Fila Hikas Ba Aman Maromak Nia Kadunan Santu

    Veteranu Dudu Fila Hikas Ba Aman Maromak Nia Kadunan Santu

    Kareta Tula Papa Fransisco Iha Timor-Leste, Sei Konvoi Husi Lecidere Ba Tasi-tolu

    Kareta Tula Papa Fransisco Iha Timor-Leste, Sei Konvoi Husi Lecidere Ba Tasi-tolu

    Família 385 Afetadu Dezastre Naturais, Na’in Ida Lakon Vida No Na’in Ida Kanek

    Família 385 Afetadu Dezastre Naturais, Na’in Ida Lakon Vida No Na’in Ida Kanek

    Média Plataforma Dijitál 12 Asina Kontratu Públisidade Ho Secoms

    Média Plataforma Dijitál 12 Asina Kontratu Públisidade Ho Secoms

  • Opiniaun
    Gembala Terakhir Di Hari Paskah

    Bibi-Atan Ikus Iha Loron Páskua

    Demokrasia Iha Odamatan ‘Government Of The People No Government By The People’

    Demokrasia Iha Odamatan ‘Government Of The People No Government By The People’

    KONFLITU ISRAELO-PALESTINO HUSI PRESPETIVA TIMOR-LESTE NO TIMOR-OAN SIRA

    KONFLITU ISRAELO-PALESTINO HUSI PRESPETIVA TIMOR-LESTE NO TIMOR-OAN SIRA

    Observasaun no Analiza ba Orsamentu Jerál Estadu 2025 (Setór Agrikultura kontinua la sai Prioridade)

    Observasaun no Analiza ba Orsamentu Jerál Estadu 2025 (Setór Agrikultura kontinua la sai Prioridade)

  • Politika
    Kansela Konstrusaun Estrada Alas, Juventude no Estudante Lamenta

    Kansela Konstrusaun Estrada Alas, Juventude no Estudante Lamenta

    PR Horta Husu Halo Remodelasaun,  PM Xanana Mantein To’o Tinan 2028

    PR Horta Husu Halo Remodelasaun, PM Xanana Mantein To’o Tinan 2028

    Kestiona Kapasidade Lú Olo-Marii Alkatiri, Militante Fretilin Hato’o Petisaun

    Kestiona Kapasidade Lú Olo-Marii Alkatiri, Militante Fretilin Hato’o Petisaun

    TL Sai  Observador Iha Enkontru Entre Ministru Defeza ASEAN

    TL Sai Observador Iha Enkontru Entre Ministru Defeza ASEAN

  • Saude
    Salvaguarda Ai-moruk no Vasina Krítiku,  Transformasaun Verde Pasífiku Hetan Lansa

    Salvaguarda Ai-moruk no Vasina Krítiku, Transformasaun Verde Pasífiku Hetan Lansa

    Fornese Ai-han Nutritivu,  Hamenus Malnutrisaun

    Fornese Ai-han Nutritivu, Hamenus Malnutrisaun

    Maioria Inan Isin Rua Partus Iha Uma, Komunidade Lamenta Estrada Aat

    Maioria Inan Isin Rua Partus Iha Uma, Komunidade Lamenta Estrada Aat

    Konsulta Popular Lori Marciana  Ba Sofrementu Fiziku

    Konsulta Popular Lori Marciana Ba Sofrementu Fiziku

  • Veranda
  • Arte
    PR Horta: Pura Giri Natha Taibessi Sei Sai Fatin Turizmu ‘Bali-Dili’

    PR Horta: Pura Giri Natha Taibessi Sei Sai Fatin Turizmu ‘Bali-Dili’

  • Desportu
    MJDAK Sei Aloka U$200,022.55 ba Transmisaun Jogu CPLP

    MJDAK Sei Aloka U$200,022.55 ba Transmisaun Jogu CPLP

    Drag Bike Hamutuk Klase 14 Halai Taru Motor Iha Oekusi

    Drag Bike Hamutuk Klase 14 Halai Taru Motor Iha Oekusi

    Delegasaun Asian Games Na’in 56 Kumprimenta PR Horta

    Delegasaun Asian Games Na’in 56 Kumprimenta PR Horta

    SEJD Atribui Sertifikadu Apresiasaun Ba Media Na’in no Jornalista

    SEJD Atribui Sertifikadu Apresiasaun Ba Media Na’in no Jornalista

  • Edukasaun
    Media 16 Partisipa Formasaun Kona-ba Kuidadu an Iha Espasu Online

    Media 16 Partisipa Formasaun Kona-ba Kuidadu an Iha Espasu Online

    Impaktu Husi Mudansa Klimatika,  Oxfam Apoiu AJTL Hala’o Atividade Jornalistiku

    Impaktu Husi Mudansa Klimatika, Oxfam Apoiu AJTL Hala’o Atividade Jornalistiku

    Antes Ezame Finál, UNTL Fahe Ona Buletin Rejistrasaun

    Antes Ezame Finál, UNTL Fahe Ona Buletin Rejistrasaun

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

  • Ekonomia
    Timoroan 400 Tuir Formasaun Emprendedorizmu

    Timoroan 400 Tuir Formasaun Emprendedorizmu

    Diversifikasaun Ekonomia – Kriasaun Empregu, Prioridade Ba SECoop

    Diversifikasaun Ekonomia – Kriasaun Empregu, Prioridade Ba SECoop

    Pesti Estraga Batar Iha Sakato, SRAPPF RAEOA La Simu Pedidu Eskrita

    Pesti Estraga Batar Iha Sakato, SRAPPF RAEOA La Simu Pedidu Eskrita

    Kontenti Ho Konservasaun Bee, Komunidade Agradese Ba Tilofe

    Kontenti Ho Konservasaun Bee, Komunidade Agradese Ba Tilofe

  • Justisa
    Kontribui Rekonsiliasaun Nasionál, Valoriza Pasadu Moruk Masakre Santa Krus

    Kontribui Rekonsiliasaun Nasionál, Valoriza Pasadu Moruk Masakre Santa Krus

    Kazu Barak Kona-ba Disputa Rai,  Realiza Sensibilizasaun  Dekretu Lei

    Kazu Barak Kona-ba Disputa Rai, Realiza Sensibilizasaun Dekretu Lei

    Ahi Sunu Mutuk Bis  Babadok Express

    Ahi Sunu Mutuk Bis Babadok Express

    APC Rejistu Ahi Han Uma 32, Na’in 2 Kanek-Na’in Ida Lakon Vida

    APC Rejistu Ahi Han Uma 32, Na’in 2 Kanek-Na’in Ida Lakon Vida

  • Mundu
    PR Ramos Horta-PM Xanana Kumprimenta Sultan Hassanal Liu Husi Secoms

    PR Ramos Horta-PM Xanana Kumprimenta Sultan Hassanal Liu Husi Secoms

    Subida Nível Tasi Halakon Illa Kiik Balun, PM Xanana Husu SIDS Unidu

    Subida Nível Tasi Halakon Illa Kiik Balun, PM Xanana Husu SIDS Unidu

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

    PM Xanana Sei Partisipa Simeira ASEAN Iha Melbourne

    PM Xanana Sei Partisipa Simeira ASEAN Iha Melbourne

  • Munisipiu
    KI Realiza Sorumutuk Ho Jornalista Destakadu iha RAEOA

    KI Realiza Sorumutuk Ho Jornalista Destakadu iha RAEOA

    Ahi Han Uma 12 Iha Oekusi no Na’in Rua Kanek

    Ahi Han Uma 12 Iha Oekusi no Na’in Rua Kanek

    Komunidade Iha Munisipiu 7, Kona Dezastre Naturais

    Komunidade Iha Munisipiu 7, Kona Dezastre Naturais

    Sabadu Aleluia Sarani Tenke Halo Reflesaun

    Sabadu Aleluia Sarani Tenke Halo Reflesaun

  • Notisias
    Veteranu Dudu Fila Hikas Ba Aman Maromak Nia Kadunan Santu

    Veteranu Dudu Fila Hikas Ba Aman Maromak Nia Kadunan Santu

    Kareta Tula Papa Fransisco Iha Timor-Leste, Sei Konvoi Husi Lecidere Ba Tasi-tolu

    Kareta Tula Papa Fransisco Iha Timor-Leste, Sei Konvoi Husi Lecidere Ba Tasi-tolu

    Família 385 Afetadu Dezastre Naturais, Na’in Ida Lakon Vida No Na’in Ida Kanek

    Família 385 Afetadu Dezastre Naturais, Na’in Ida Lakon Vida No Na’in Ida Kanek

    Média Plataforma Dijitál 12 Asina Kontratu Públisidade Ho Secoms

    Média Plataforma Dijitál 12 Asina Kontratu Públisidade Ho Secoms

  • Opiniaun
    Gembala Terakhir Di Hari Paskah

    Bibi-Atan Ikus Iha Loron Páskua

    Demokrasia Iha Odamatan ‘Government Of The People No Government By The People’

    Demokrasia Iha Odamatan ‘Government Of The People No Government By The People’

    KONFLITU ISRAELO-PALESTINO HUSI PRESPETIVA TIMOR-LESTE NO TIMOR-OAN SIRA

    KONFLITU ISRAELO-PALESTINO HUSI PRESPETIVA TIMOR-LESTE NO TIMOR-OAN SIRA

    Observasaun no Analiza ba Orsamentu Jerál Estadu 2025 (Setór Agrikultura kontinua la sai Prioridade)

    Observasaun no Analiza ba Orsamentu Jerál Estadu 2025 (Setór Agrikultura kontinua la sai Prioridade)

  • Politika
    Kansela Konstrusaun Estrada Alas, Juventude no Estudante Lamenta

    Kansela Konstrusaun Estrada Alas, Juventude no Estudante Lamenta

    PR Horta Husu Halo Remodelasaun,  PM Xanana Mantein To’o Tinan 2028

    PR Horta Husu Halo Remodelasaun, PM Xanana Mantein To’o Tinan 2028

    Kestiona Kapasidade Lú Olo-Marii Alkatiri, Militante Fretilin Hato’o Petisaun

    Kestiona Kapasidade Lú Olo-Marii Alkatiri, Militante Fretilin Hato’o Petisaun

    TL Sai  Observador Iha Enkontru Entre Ministru Defeza ASEAN

    TL Sai Observador Iha Enkontru Entre Ministru Defeza ASEAN

  • Saude
    Salvaguarda Ai-moruk no Vasina Krítiku,  Transformasaun Verde Pasífiku Hetan Lansa

    Salvaguarda Ai-moruk no Vasina Krítiku, Transformasaun Verde Pasífiku Hetan Lansa

    Fornese Ai-han Nutritivu,  Hamenus Malnutrisaun

    Fornese Ai-han Nutritivu, Hamenus Malnutrisaun

    Maioria Inan Isin Rua Partus Iha Uma, Komunidade Lamenta Estrada Aat

    Maioria Inan Isin Rua Partus Iha Uma, Komunidade Lamenta Estrada Aat

    Konsulta Popular Lori Marciana  Ba Sofrementu Fiziku

    Konsulta Popular Lori Marciana Ba Sofrementu Fiziku

No Result
View All Result
Media ONE Timor
No Result
View All Result
Home Opiniaun

OPINIAUN: Menus Kontrolu Husi KFP, Funsionáriu Públiku ‘Nakar’

Lei Kroat, Maibé La Naran Han Ema Tanba La Sériu

husi Suzana Cardoso
23/05/2023
iha Opiniaun
0
OPINIAUN: Menus Kontrolu Husi KFP, Funsionáriu Públiku ‘Nakar’

Francisco Robinson Pereira

247
SHARES
329
VIEWS
Fahe iha FacebookFahe iha TwitterFahe iha WhatsApp

(Hakerek Nain Formandu Ceftec 2023 Iha Unidade Hakerek Imprensa, Francisco Robinson pereira)

Díli, 20/05/2023

(Opiniaun ne’e pesoál nian ne’ebé mak la reprezenta institusaun ligadu ka interligadu balun, hanesan opiniaun públiku-jerál)

Dili (mediaonetimor.co) – Funsionáriu públiku mak mákina Estadu Timor-Leste ne’ebé mak serbí ba povu hodi halo dezenvolvimentu ba Nasaun hodi fó moris di’ak ba sidadaun hotu. Maibé la tauk atu la kumpri. Tanba lei iha Komisaun Funsaun Públika (KFP) la rigorozu, hodi tolera ba aktus baruk-ten no fó biban ba abuzu poder. Nune’e halo prosesu pendente ka kleur tebes. Liu-liu iha atendimentu públiku.

Komisaun Funsaun Públika (KFP) hanesan instituisaun ida ne’ebé mak hamrik ho nia estatutu husi Lei N.o 7/2009, de 15 de Julho, kona-ba “CRIA A COMISSÃO DA FUNÇÃO PÚBLICA”, kompostu husi artigu hamutuk 23 ne’ebé mak hakerek kona-ba KFP nia objetivu, funsaun, atribuisaun, kompozisaun no kompeténsia.

Iha Lei N.o 7/2009, de 15 de Julho ne’e hatuur iha artigu 1.o iha alinea dahuluk hateten KFP tutela superentendénsia ba Primeiru-Ministru, adopta administrasaun autonoma, finanseira no téknika. No artigu ne’e iha alinea datoluk hakerek mós kona-ba instituisaun ne’e atu fortalese  no atua ba Setór Públiku ne’ebé mak garante ba adekuasaun ba prinsípiu ne’ebé mak hatuur husi Lei N.o 8/2004, de 5 de Maio, kona-ba “QUE APROVA O ESTATUTO DA FUNÇÃO PÚBLICA” nian ne’ebé mak altera iha Lei N.o 5/2009, de 15 de Julho, kona-ba “Primeira Alteração da Lei n.o 8/2004”.

Husi lei hirak ne’e fó biban ba KFP atu regula funsionáriu públiku sira ne’ebé mak fahe ba tipu rua hanesan Funsionáriu Permanente (FP) no Ajente Administrasaun Públika (AAP). Iha Lei N.o 5/2009, de 15 de Julho, iha artigu 3.o alinea 1 katak, ema ne’ebé mak rekruta no nomeia ba funsaun permanente iha administrasaun públika ida, korresponde ba dever no direitu ba aan konforme  norma ne’ebé iha. No AAP nian hatutan iha alinea 2 katak, ema ne’ebé mak la’ós funsionáriu públiku hanesan kontratadu ho termu sertu atu hala’o funsaun hanesan ne’ebé mak la’ós eventuál ka durasaun kleur.

Husi konseitu-jerál FP hanesan ema sira ne’ebé mak hala’o knaar iha Órgaun Estadu haat hanesan Prezidénsia Repúblika, Parlamentu Nasionál, Governu no Judisiária ne’ebé kesi ho Lei Funsaun Públika hodi serbí ba Estadu ne’e ho tipu serbisu permanente, katak to’o reforma, inklui ho AAP ne’ebé mak regula mós husi lei hirak ne’e.

Bazeia ba “Relatóriu Atividades – 2021”, KFP nian, dadus ba funsionáriu públiku hamutuk ema nain 32,650. Númeru ne’e mai husi tipu rua hanesan FP no AAP. Dadus FP iha 25,303 kompostu husi feto 8,692 no mane 16,611 no AAP iha 7,347 kompostu husi feto 3,142 no mane 4,205. Husi númeru forsa traballu ne’ebé bo’ot, tenki iha matadalan ida atu hafásil sira hodi hatene kona-ba sira nia direitu, dever no regulamentu sira.

Nune’e, KFP kria lejislasaun ida hodi regula nia emar sira be pertense iha grupu serbí Estadu ne’e iha edisaun daruak nian mak “Legislação Geral da Função Pública de Timor-Leste. Um Guia Explicativo”, ne’ebé mak hakerek momoos no klaru regulamentu sira kona-ba FP no AAP.

Lei N.o 5/2009, de 15 de Julho ba FP no APP ne’ebé mak sai matadalan no regulamentu, pozisaun ligadu ho direitu no dever sira.

Iha dever husi FP no AAP hanesan lealdade, obidiénsia, zelu, sijilu, isensaun no pontualidade ne’ebé mak haktuir iha artigu 40.o to’o 48.o iha  Lei N.o 5/2009, de 15 de Julho. Husi lei ne’e, haree ba artigu 41, kona-ba “deveres especiais dos funcionários e agentes” ne’ebé mak haktemik atu sira bele servisu ho di’ak atu atende respeita, kumpri no atende komunidade ho di’ak atu kontribui ba dezenvolvimentu rai ne’e nian.

Liafuan hirak dever ba FP no AAP ne’e ita adopta husi lian portugés, lealdade hanesan valór umanu ne’ebé relasiona ho ema nia kapasidade ho ema ida ne’ebé nakonu ho konfiável, morál, onestidade no onra ba nia kompromisu sira. Obidiénsia hanesan ema ne’ebé halo tuir, kumpri ka tuir ho vontade ka ho orden ruma. Zelu katak ema ne’ebé kuidadu buat ruma ka ema ruma, iha konsiderasaun ba sasan ka ema. Sijilu katak kondisaun ruma ne’ebé mak tenki matein nia okultu ka segredu, halo buat ruma ke ema barak la presiza hatene. Isensaun katak ema ne’ebé hala’o aksaun ho imparsialidade, ho neutralidade, la sakrifika nia opiniaun ba konviniénsia rasik, la halo satisfasaun ba parte terseiru. Pontualidade katak hala’o knar tuir tempu ne’ebé mak determina ona ka kumpri ba tempu determina, liu-liu oras servisu nian, (cf. www.significados.com.br)[1].

Nune’e mós iha artigu 44.o, kona-ba “cumprimento do harário de trabalho” ne’ebé mak vigora atu sira bele kumpri ba oras servisu nian. Iha lei traballadór nian katak ema ida sei kumpri ba servisu ho oras ualu kada loron. Parte dadeer iha oras haat  husi tuku 08:00 to’o 12:00. Pauza ba han meiudia no kontinua fali 13:30 to’o 17:30, ne’ebé mak haforsa husi Lei N.o 4/2012, 21 Fevereiru, kona-ba “Lei Traballu nian” iha artigu 25.o.

Aktus hirak ne’ebé babain komete husi FP no AAP

FP no AAP mak mákina Estadu nian ne’ebé mak hala’o knar hanesan funsaun públika hodi serbí ba rai ida ne’e. Estadu Timor-Leste selu ho osan povu nian atu kuida administrasaun públika no kontribui ba dezenvolvimentu nasionál iha setór hotu-hotu.

Maibe, FP no AAP balun la kumpri regra hirak ne’e. Hanesan, públika iha média balun ne’ebé kestiona kon-ba atendimentu ba públiku tarde ka la tuir oras hahú servisu nian. Nota katak, servisu administrasaun públika hahú tuku 08:00, hahú nia atendimentu bele tuku 09:00, kestiona tebes katak preparasaun ba funsionáriu ida atu hahú nia servisu ho oras ida nia laran. Nune’e mós iha parte meiudia, oras hahú servisu tuku 13:30. Maibé sempre halo atendimentu iha tuku 14:00, kontra ona Lei N.o 5/2009, de 15 de Julho no Lei N.o 4/2012, 21 Fevereiru. Ida ne’e fó impaktu tebes hodi halo prosesu sira la’o kleur ka pendente.

Iha tempu liu ba, aktus balun akontese iha Hospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV) ne’ebé mak virál iha média sosiál. Katak, médika ‘X’ halo atendimentu ba sidadaun balun ho maneira husu osan atu halais prosesu no para hetan rezultadu di’ak. Aktus ne’e diskunfia akontese bebeik ona. Maibé iha sidadaun balun maka habrani na hodi espalla dokumentasaun ne’e ba públiku. Ikus mai hetan resposta pozitiva hosi nia superior, nune’e hapara autora ne’e.

La’ós deit iha saúde. Maibé iha edukasaun nian ne’ebé mak deskonfia profesór balun abandona alunu sira iha oras hanorin hodi halo servisu privadu seluk. Aktu la kumpri oras servisu ne’e, desizaun ba sansaun ne’ebé aplika mak halo transferénsia ba fatin servisu seluk. Hanesan mós servisu administrasaun públika balun, deskonfia abandona servisu hodi ba tuir kampaña polítiku ka halo servisu seluk hodi aumenta vensimentu própriu.

Balun iha nesesidade uma laran. Hanesan; haree oan iha uma, lori oan ba eskola no necessidade seluk maka partisipa iha serimónia privadu balun. Ne’e umanizmu ne’ebé moris iha sosiedade. Maibé aktu ki’ik ho oras balun ne’e impede servisu balun no fó impaktu ba prosesu hodi hanaruk tempu hanesan servisu ne’ebé bele halo iha oras ida nia laran, termina iha loron ida, ka servisu loron ida nian bele termina iha loron rua ka liu.

Aktu ne’ebé mak piór ona iha Nasaun Timor-Leste, deskonfia abuzu poder. Katak, elimina tiha ema profisionál hodi hatama ema ne’ebé iha relasaun hanesan; família, kolega, kór ida no seluk tán. Se pesoál ne’ebé mak hatama tuir hakarak no intesaun iha profisionalidade, bele asegura servisu, bele lais no susesu. Karik lae, bele impede prosesu administrasaun públika no fó todan ba ema ne’ebé mak profisionál iha fatin ne’e ka duplika servisu. Ida ne’e impaktu bo’ot tebes ba prosesu rekonstrusaun no dezenvolvimentu nasionál.

Familiarizmu mosu no sei buras bainhira la iha atuasaun sériu, maka lideransa tuir mai sei kopia tuir ho intensaun “nia bele halo, tansá ha’u la bele?”.  Aktu ne’e sei impede ka halo pendente tebe-tebes ba prosesu ruma ne’ebé Estadu presiza.

Aktu sira ne’e konsidera hanesan FP no AAP hahalok nakar iha servisu fatin. La kumpri oras servisu, abuzu poder, familiarizmu no seluk tan. Nune’e la banati ona dever funsaun públika nian.

 Análize Ba Aktu Sira

Husi aktu sira ne’e mosu tanba la iha kontrolu máximu husi superiór sira, dalaruma mós superiór sira mak komete uluk aktu sira ne’e. Aktu sira ne’e sei buras, tanba sei iha interligadu ho disizaun no konfiansa balun entre forsa traballu ho nia superiór sira.

Kazu interligadu mós akontese husi parte seluk hanesan familiarizmu, hatama malu servisu, fó oportunidade ba malu ho nia kauza husi menus kampu traballu nune’e ema ne’ebé mak remata estudu sai dezempregadu. Impaktu ne’e fó biban ba lideransa ka kargu sira prátika aksaun ne’e.

Presiza mós haree husi parte seluk, liu-liu vensimentu ne’ebé mak la adekuadu ho nesesidade ema nian ba sekundária no tersearia. Vensimentu kobre de’it ba nesesidade primária nune’e FP no AAP balun duplu servisu atu responde ba nesesidade adisionál rua ne’e.

Aktu sira be akontese hirak ne’e, iha balun mak hetan sansaun hanesan demisaun ka ezonerasaun husi servisu fatin.  Maibe, barak mós mak hetan de’it sansaun kmaan hanesan transferénsia servisu, la bele okupa pozisaun kargu sira durante tempu sansaun no suspensaun ba servisu ka saláriu.

Konkluzaun Ba Aktu Ne’ebé Mak Análize

FP no AAP iha regulamentu ka lei ne’ebé mak tama ona iha vigór, maibe lei hirak ne’e hakerek momoos ona dever ne’ebé sira tenki kumpri. Karik la kumpri ba dever sira ka abuza funsaun sira hanesan prejudika pretíjiu Estadu nian mak sei kondena tuir Lei N.o 5/2009, de 15 de Julho iha artigu 73.o to’o 106.o hanesan reprensaun hakerek, multa, suspensaun, inatividade, apozentasaun konpulsiva no demisaun.

Reprensaun hakerek sei aplika ba falta ne’ebé komete kmaan, multa hanesan pena ne’ebé mak sei aplika ba ema ne’ebé la obediénsia ba ordem, la halo tuir servisu, falta iha oras servisu. Suspensaun ba ema ne’ebé mak la kumpri dever profisionál hanesan fó informasaun sala, la halo tuir norma esensiál sira, fó prioridade ba ema balun ka grupu, la kumpri tuir tempu servisu, halakon konfidénsia, la obidese ba orden superiór. Inatividade ba aksaun grave sira hanesan la respeita irarkia, kolega, sidadaun no seluk tan, simu subornu, la imparsialidade, la halo tuir dever legál sira,  halo deklarasun falsa, uza sasan estadu ba interese. Apozentasaun konpluziva no demisaun ba aktu grave sira hanesan kontra pena haat seluk ne’ebé mak aplika, komete falta dala 30 la ho justifikasaun,  partisipa iha empreza ka konpaña sira hodi hetan tenderizasaun, halo korupsaun, favoritizmu ka nepotizmu, konsumu álkol no materiál bandu sira iha servisu fatin no seluk tán ne’ebé konsidera grave tebes.

Pena hirak klaru tebes, nune’e obriga FP no AAP atu halo servisu ho laran, profisionál, neutralidade no imparsialidade, liu-liu pontualidade. Maibe, lei ne’e mós la deskreve ho klaru ba pena servisu tarde nian, nune’e implika de’it ba sira be falta, ladun klaru ba sira be tarde. Mezmuké, aplikassaun ne’e tuir disxiplinar nian, maibe FP no AAP barak mak komete ho razaun oin-oin. Nune’e fó espasu ba sira hodi komete aktu tarde ho jutifikasaun umanidade no nesesidade familiár nian.

Iha FP no AAP barak mak deskonfia komete hela regra ne’e ka iregularidade, maibe menus kontrolu husi parte responsável no la sériu iha aksaun nune’e fó biban ba sira hodi komete konforme hakarak.

Husi aktu hirak ne’e, KFP tenki buka métodu ne’ebé adekuadu atu rezolve ba problema ka aksaun hirak ne’e. Hanesan sujestaun, atu uza lista prezensa ho teknolojia ka online atu minimiza aktu perdaun entre sueperiór no nia subordinadu sira, tantu superiór ne’e rasik.

Kria mós sistema rekrutamentu ho baze online no sistemátiku tuir nesesidade divizaun tantu dapartamentu governamentál nian. No rekizitu sira ba aksaun ira ho rigorozu atu minimiza aktu abuzu poder, familiarizmu ka nepotizmu ruma.(Asesu Youtube/Facebook https://www.facebook.com/Media1Timor Media ONE Timor)

Referénsia

Comissão Função Pública. (2013). Legislação Geral da Função Pública de Timor-Leste. Um Guia Explicativo. 2.a edição, agosto de 2013. Sylvia Print Shop.

Komisaun Funsaun Públika. (2022). Relatóriu Atividades Tinan – 2021. Edisaun dahuluk, marsu 2022. Sekretariadu CFP. Ezekusaun gráfika. Sylvia Print Shop.

Lei N.o 5/2009, de 15 de Julho. Primeira Alteração da Lei n.o 8/2004”. Jornal da República. Série I, N.o 25, Quarta-feira,  15 de Julho de 2009, pp. 3284 – 3302.

Lei N.o 7/2009, de 15 de Julho. “CRIA A COMISSÃO DA FUNÇÃO PÚBLICA”. Jornal da República. Série I, N.o 25, Quarta-feira,  15 de Julho de 2009, pp. 3303 – 3307., Lei N.o 8/2004, de 5 de Maio. “QUE APROVA O ESTATUTO DA FUNÇÃO PÚBLICA”.

Tags: FunsionáriuKFPKontrolu
Suzana Cardoso

Suzana Cardoso

Related Posts

No Content Available
Next Post
OPINIAUN: DEMOKRASIA PRESIZA TOLERÁNSIA (ANTES NO DEPOIS ELEISAUN ITA NAFATIN TIMORES – ITA IDA DE’IT)

OPINIAUN: DEMOKRASIA PRESIZA TOLERÁNSIA (ANTES NO DEPOIS ELEISAUN ITA NAFATIN TIMORES – ITA IDA DE’IT)

Ita nia komentariu konaba post ne'e.

TRENDING.

  • Veteranu Dudu Fila Hikas Ba Aman Maromak Nia Kadunan Santu

    Veteranu Dudu Fila Hikas Ba Aman Maromak Nia Kadunan Santu

    47 shares
    Share 19 Tweet 12
  • PR Ramos Horta-PM Xanana Kumprimenta Sultan Hassanal Liu Husi Secoms

    19 shares
    Share 8 Tweet 5
  • OPINIAUN: HAFOIN ELEISAUN, SAIDA MAK POVU TENKI HALO?

    488 shares
    Share 195 Tweet 122
  • Lista Naran Membru IX Governu Konstituisionál

    10412 shares
    Share 4165 Tweet 2603
  • OPINIAUN: Funsaun no Tékniku Auditoria

    1424 shares
    Share 570 Tweet 356
Maiu 2025
S T Q Q S S D
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031  
« Abr    
Media ONE Timor

Ave Nicolao Lobato, Fatuhada, Dili, Timor-Leste

  • About us
  • Contact
  • Redasaun

© 2022 - All Rights Reserved. Media One Timor - Hosted by Kalohan.NET.

No Result
View All Result
  • Veranda
  • Arte
  • Desportu
  • Edukasaun
  • Ekonomia
  • Justisa
  • Mundu
  • Munisipiu
  • Notisias
  • Opiniaun
  • Politika
  • Saude

© 2022 - All Rights Reserved. Media One Timor - Hosted by Kalohan.NET.

Welcome Back!

Login to your account below

Forgotten Password?

Retrieve your password

Please enter your username or email address to reset your password.

Log In