(Hakerek Na’in Mariano Ferreira)
(www.mediaonetimor.co)
Introdusaun
Artigu ne’e haktuir informasaun sira kona-ba Orsamentu Jerál Estadu 2025 nian ne’ebé liga ho Setór Agrikultura inklui ilustra La’o Hamutuk nian analiza no perspetiva kona-ba Orsamentu Jerál Estadu (OJE), oinsá nian impaktu ba dezenvolvimentu setór agrikultura iha rai laran.
Orsamentu Jerál Estadu kontinua sa’e, alokasaun ba Agrikultura ki’ik nafatin
Proposta OJE 2025 ne’ebé Governu submete ba Parlamentu Nasionál no Prezidente da Repúblika promulga ona ne’e ho montante total Billaun $2.2. Orsamentu ne’e aloka hodi finansia Programa 77, Sub-programa 554 no Atividade 3032. Proposta OJE 2025 sa’e 12% kompara ho OJE 2024 nian ne’ebé mak hamutuk Billaun $1.95. Setór ne’ebé hetan alokasaun aas liu iha OJE 2025 mak setór infrastrutura (14.6%), administrasaun (9.8%), eletrisidade (9.3%) no edukasaun (9.2%). Alokasaun ba veteranu sira sa’e maka’as husi 6% iha 2024 ba 9.5% iha 2025 tanba iha aumentu Tokon $98. Alokasaun OJE 2025 ba Setór Agrikultura hamutuk maizumenus tokon $50 ka 2.3% de’it husi total orsamentu neebe promulgadu. Gráfiku tuir mai, hatudu persentajen alokasaun OJE ba kada setóres.
Figura 1 Alokasaun OJE 2025 ba setór sira boot liu (liu 9%) mak ba estrada, administrasaun públiku, ba veteranu, eletrisidade no edukasaun.
Orsamentu ba Setór Agrikultura mak inklui Orsamentu ba Ministériu Agrikultura, Peska, Pekuária no Floresta (MAPPF) rasik, Fundu Infrastrutura ba agrikultura, Servisu Agrikultura Munisipál, Agrikultura RAEOA no Institutu de Bambu. Orsamentu estadu 2025 ba setór agrikultura, kuaze atu hanesan ho alokasaun OJE 2024 ba Setór Agrikultura ne’ebé mak hamutuk Tokon $48.
Alokasaun OJE 2025 ba MAPPF, Servisu Agrikultura Municipal, RAEOA no Institutu Bambu tun, maibé iha aumentu maka’as iha Fundu Infrastrutura ba agrikultura kuaze 60%. Orsamentu Fundu Infrastrutura ba Agrikultura iha 2024 hamutuk Tokon $10.5 no sae ba Tokon $16.8 iha OJE 2025 nian. orsamentu ne’e, planeadu atu finansia projetu Reapropriasaun 37 ho orsamentu hamutuk $2,331,083 no projetu Retensaun 15 ho orsamentu hamutuk $142,716 husi orsamentu estadu 2024 nian.
Governu propoin Tokon $25.8 ba MAPPF deit, tun liu alokasaun OJE iha 2024 ne’ebé mak hamutuk Tokon $30.7. Iha redusaun -16% kompara ho orsamentu 2024 nian. Redusaun boot liu akontese iha kategoria Kapitál Dezenvolvimentu (-63%) no Kapitál Menór (-38%) maibé iha aumentu 33% ba Kategoria Bens no Servisu. Alokasaun OJE 2025 kontinua ki’ik ba Setór Agrikultura la’ós buat foun, tanba istorikamente alokasaun OJE ba setor agrikultura kada tinan entre 1-3% de’it.
Figura 2 Alokasaun OGE ba MAPPF sa’e iha tinan haat ikus, maibé redusaun iha OJE 2025.
Governu rekoñese katak Timor-Leste iha risku ba rai naruk fiscal (fiscal cliff) no presiza dezenvolve setór sira seluk atu fó rendimentu ba Estadu, maibé politika OJE 2025 neebe aprovadu, nafatin la hatudu komitmentu Governu nian hodi asegura sustentabilidade fiskál nasaun nian no oinsa haforsa setór produtivu, liu-liu setór agrikultura.
Alokasaun orsamentu ne’ebé tun, no la halo mudansa iha orientasaun dezenvolvimentu setór agrikultura nian, tanba orientasaun setór agrikultura sai de’it hanesan “fábrika” atu produs ai-han de’it no la haforsa setór ne’e hanesan setór ida ne’ebé dinámika hodi estimula kresimentu liga ho setór sira seluk, hamosu oportunidade ba kria servisu, aumezmu tempu dudu kresimentu ekonomia ida ne’ebé benefísia duni ba povu ki’ik sira.
Re-organiza Programa maibé La prioritiza Sub-setór Pekuária, Peska no Floresta
Planu Orsamentu 2025 ba setór agrikultura, atu responde ba problema real balun ne’ebé tinan barak setór ne’e rasik enfrenta, inklui problema disponibilidade bee, asesu ba servisu agrikultura nian no rendimentu ki’ik husi atividade agrikultura ne’e rasik. Governu re-organiza programa hirak ne’e, hodi agrupa atividade hotu bazeia ba sub-setór xave sira hanesan Agrikultura – Hortikultura, Pekuária, Peska no Floresta. Inisiativa ne’e di’ak, tanba fó oportunidade no atensaun espesífiku ba sub-setór ida-idak, tanba sub-setór hirak ne’e iha ninian oportunidade no dezafiu rasik. Re-organiza sub-setór ho atividade hirak ne’e, atu asegura implementasaun efetivu no efikas inklui hafasil monitorizasaun, avaliasaun ba implementasaun programa hotu.
Kompara Planu OJE MAPPF 2024 atu finasia ba Programa boot 4, sub-programa 14 no atividade 53. Maibé ba tinan 2025 iha mudansa: Programa boot 5, sub-programa 27 no atividade 88, mudansa iha programa no atividade, tanba Governu sinkroniza atividade balu no hamosu tan atividade foun barak. Mudansa programa atu separa programa ba Agrikultura-Hortikultura ho Pekuária, Peska no Floresta. Maski aumentu iha programa, sub-programa no atividade barak tanba estrutura governu aumenta, maibe OJE MAPPF 2025 tun kuaze tokon $6 resin kompara ho OJE 2024.
Figura 3 OJE MAPPF 2025, aloka 33% programa funsionamentu no dezenvolvimentu institusional maibé ba programa importante hanesan Pekuária, Peska no Floresta hamutuk 22% de’it. Alokasaun boot liu mak ba programa Agrikultura-Hortikultura, Kafé no Planta industrial annual sira (45%).
OJE MAPPF 2025, alokasaun boot liu ba Programa 1 (510) no programa 2 (A39), hamutuk 78% no ba Programa 3 (A40), (A41) to programa 5 (A42) hetan de’it alokasaun hamutuk 22%. Alokasaun orsamentu ne’ebé la hanesan ba sub-setór sira, indika katak Governu kontinua fó prioridade ba produsaun ai-han prinsipál hanesan hare no batar, inklui produtu kafé nudár produtu prinsipál Timor-Leste nian ba esportasaun. Signifika katak, la iha mudansa iha orientasaun dezenvolvimentu programa agrikultura iha Timor dezde uluk to agora. Sub-setór potensiál hanesan Peska, Pekuária no Floresta sei kontinua falta rekursu atu dezenvolve-an, maski iha poténsia no oportunidade boot atu hadi’ak povu nia ekonomia, nutrisaun no situasaun seguransa ai-han iha rai laran.
Alokasaun Orsamentu ne’e la refleta situasaun real ne’ebé relata iha rezultadu Census Agrikultura 2019 nian no Censu populasaun 2022. Censu Agrikultura hatudu katak, 95% uma kain no agrikultor mak hakiak animal, maibé alokasaun orsamentu 7% de’it ba Pekuaria no servisu veterináriu nian. Ho esperiénsia ne’ebé liu ona, liga ba moras oin-oin ne’ebé ataka animal sira hanesan ASF no Newcastle disease kuaze hamate fahi no manu rihun ba rihun, presiza alokasaun OJE ida ne’ebé boot no sufisiente atu haluan servisu veterináriu nian too iha area rural sira ho regular.. Timor-Leste mós iha liña kosteria ne’ebé naruk liu 700km, tasi ne’ebé riku ho ikan no rekursu tasi oin-oin, maibé sub-setór ne’e kontinua la dezenvolve no hasoru dezafiu boot intermus de ekipamentu, fasilidade, infrastrutura no rekursu umanu rasik sei limitadu atu esplora no dezenvolve ba oin nudár fonte prinsipál ba ekonomia nasaun, neebe faz parte ba ekonomia azul.
Investimentu boot no barak ona atu hasa’e produsaun foos, batar no kafé importante duni, tanba liga ba ai-han prinsipál Timor oan nian no produtu kafé, parte komersiál ho valor esportasaun ne’ebé boot. Maibé la bele sakrifiika investimentu ba sub-setór sira hanesan Peska, Pekuária no Floresta ne’ebé importante tebes atu hadi’ak nutrisaun, situasaun seguransa ai-han, ekonomia no kiak iha ita rain. Timor-Leste to agora nudár nasaun ida ne’ebé ho produsaun naan no ikan per kapitál ki’ik liu iha rejiaun Sudeste Aziatiku no Pasífiku. Produsaun Peska no Pekuária ne’ebé ki’ik kontribui mós ba kauza seguransa ai-han no malnutrisaun iha Timor-Leste, inklui produtividade agrikultura ne’ebé ki’ik, konsumu ai-han ne’ebé la nutritivu no kapasidade ekonomia ne’ebé limitadu atu sosa produtu ai-han nutritivu sira.
Konkluzaun
Orsamentu Jerál Estadu 2025 ba Setór Agrikultura ki’ik nafatin hanesan tinan sira ne’ebé liu ona, maski Governu re-organiza planu sira hodi aumenta tan programa, sub-programa no atividade barak iha setór agrikultura. Alokasaun orsamentu ne’e la refleta Governu nia komitmentu hodi hametin setór produtivu hanesan agrikultura nudár pillar ekonomia estratéjiku neebe TL iha.
Orsamentu neebe promulgadu ba setór agrikultura kontinua foka ba oinsá atu hasa’e produsaun foos, batar nudár ai-han prinsipál no produtu kafé nudár produtu prinsipál ba esportasaun. Sub-setór seluk, liu-liu Pekuária, Peska no Floresta hetan alokasaun Orsamentu ne’ebé ki’ik liu.
Alokasaun orsamentu 2025 ne’ebé tun, no la halo mudansa iha orientasaun dezenvolvimentu setór agrikultura nian tanba orientasaun setór agrikultura atu produsaun de’it ai-han no la haforsa setór ne’e hanesan setór ne’ebé dinámika hodi estimula kresimentu liga ho setór sira seluk. Situasaun nee sai hanesan dezafiu boot atu dezenvolve setór agrikultura sai duni setór ida ne’ebé forte hodi prodús ai-han sufisiente ba populasaun sira, produsaun ai-han nutritivu no kria oportunidade boot ba empregu inklui hadi’ak agrikultóres nia moris.…Anu’f(Asesu Youtube/Facebook https://www.facebook.com/Media1Timor Media ONE Timor)
Ita nia komentariu konaba post ne'e.