• Tetun
  • Bahasa Indonesia
  • English
  • Português
  • Login
No Result
View All Result
Media ONE Timor
Sexta-feira, 9 Maiu 2025
  • Veranda
  • Arte
    PR Horta: Pura Giri Natha Taibessi Sei Sai Fatin Turizmu ‘Bali-Dili’

    PR Horta: Pura Giri Natha Taibessi Sei Sai Fatin Turizmu ‘Bali-Dili’

  • Desportu
    MJDAK Sei Aloka U$200,022.55 ba Transmisaun Jogu CPLP

    MJDAK Sei Aloka U$200,022.55 ba Transmisaun Jogu CPLP

    Drag Bike Hamutuk Klase 14 Halai Taru Motor Iha Oekusi

    Drag Bike Hamutuk Klase 14 Halai Taru Motor Iha Oekusi

    Delegasaun Asian Games Na’in 56 Kumprimenta PR Horta

    Delegasaun Asian Games Na’in 56 Kumprimenta PR Horta

    SEJD Atribui Sertifikadu Apresiasaun Ba Media Na’in no Jornalista

    SEJD Atribui Sertifikadu Apresiasaun Ba Media Na’in no Jornalista

  • Edukasaun
    Media 16 Partisipa Formasaun Kona-ba Kuidadu an Iha Espasu Online

    Media 16 Partisipa Formasaun Kona-ba Kuidadu an Iha Espasu Online

    Impaktu Husi Mudansa Klimatika,  Oxfam Apoiu AJTL Hala’o Atividade Jornalistiku

    Impaktu Husi Mudansa Klimatika, Oxfam Apoiu AJTL Hala’o Atividade Jornalistiku

    Antes Ezame Finál, UNTL Fahe Ona Buletin Rejistrasaun

    Antes Ezame Finál, UNTL Fahe Ona Buletin Rejistrasaun

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

  • Ekonomia
    Timoroan 400 Tuir Formasaun Emprendedorizmu

    Timoroan 400 Tuir Formasaun Emprendedorizmu

    Diversifikasaun Ekonomia – Kriasaun Empregu, Prioridade Ba SECoop

    Diversifikasaun Ekonomia – Kriasaun Empregu, Prioridade Ba SECoop

    Pesti Estraga Batar Iha Sakato, SRAPPF RAEOA La Simu Pedidu Eskrita

    Pesti Estraga Batar Iha Sakato, SRAPPF RAEOA La Simu Pedidu Eskrita

    Kontenti Ho Konservasaun Bee, Komunidade Agradese Ba Tilofe

    Kontenti Ho Konservasaun Bee, Komunidade Agradese Ba Tilofe

  • Justisa
    Kontribui Rekonsiliasaun Nasionál, Valoriza Pasadu Moruk Masakre Santa Krus

    Kontribui Rekonsiliasaun Nasionál, Valoriza Pasadu Moruk Masakre Santa Krus

    Kazu Barak Kona-ba Disputa Rai,  Realiza Sensibilizasaun  Dekretu Lei

    Kazu Barak Kona-ba Disputa Rai, Realiza Sensibilizasaun Dekretu Lei

    Ahi Sunu Mutuk Bis  Babadok Express

    Ahi Sunu Mutuk Bis Babadok Express

    APC Rejistu Ahi Han Uma 32, Na’in 2 Kanek-Na’in Ida Lakon Vida

    APC Rejistu Ahi Han Uma 32, Na’in 2 Kanek-Na’in Ida Lakon Vida

  • Mundu
    PR Ramos Horta-PM Xanana Kumprimenta Sultan Hassanal Liu Husi Secoms

    PR Ramos Horta-PM Xanana Kumprimenta Sultan Hassanal Liu Husi Secoms

    Subida Nível Tasi Halakon Illa Kiik Balun, PM Xanana Husu SIDS Unidu

    Subida Nível Tasi Halakon Illa Kiik Balun, PM Xanana Husu SIDS Unidu

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

    PM Xanana Sei Partisipa Simeira ASEAN Iha Melbourne

    PM Xanana Sei Partisipa Simeira ASEAN Iha Melbourne

  • Munisipiu
    KI Realiza Sorumutuk Ho Jornalista Destakadu iha RAEOA

    KI Realiza Sorumutuk Ho Jornalista Destakadu iha RAEOA

    Ahi Han Uma 12 Iha Oekusi no Na’in Rua Kanek

    Ahi Han Uma 12 Iha Oekusi no Na’in Rua Kanek

    Komunidade Iha Munisipiu 7, Kona Dezastre Naturais

    Komunidade Iha Munisipiu 7, Kona Dezastre Naturais

    Sabadu Aleluia Sarani Tenke Halo Reflesaun

    Sabadu Aleluia Sarani Tenke Halo Reflesaun

  • Notisias
    Veteranu Dudu Fila Hikas Ba Aman Maromak Nia Kadunan Santu

    Veteranu Dudu Fila Hikas Ba Aman Maromak Nia Kadunan Santu

    Kareta Tula Papa Fransisco Iha Timor-Leste, Sei Konvoi Husi Lecidere Ba Tasi-tolu

    Kareta Tula Papa Fransisco Iha Timor-Leste, Sei Konvoi Husi Lecidere Ba Tasi-tolu

    Família 385 Afetadu Dezastre Naturais, Na’in Ida Lakon Vida No Na’in Ida Kanek

    Família 385 Afetadu Dezastre Naturais, Na’in Ida Lakon Vida No Na’in Ida Kanek

    Média Plataforma Dijitál 12 Asina Kontratu Públisidade Ho Secoms

    Média Plataforma Dijitál 12 Asina Kontratu Públisidade Ho Secoms

  • Opiniaun
    Gembala Terakhir Di Hari Paskah

    Bibi-Atan Ikus Iha Loron Páskua

    Demokrasia Iha Odamatan ‘Government Of The People No Government By The People’

    Demokrasia Iha Odamatan ‘Government Of The People No Government By The People’

    KONFLITU ISRAELO-PALESTINO HUSI PRESPETIVA TIMOR-LESTE NO TIMOR-OAN SIRA

    KONFLITU ISRAELO-PALESTINO HUSI PRESPETIVA TIMOR-LESTE NO TIMOR-OAN SIRA

    Observasaun no Analiza ba Orsamentu Jerál Estadu 2025 (Setór Agrikultura kontinua la sai Prioridade)

    Observasaun no Analiza ba Orsamentu Jerál Estadu 2025 (Setór Agrikultura kontinua la sai Prioridade)

  • Politika
    Kansela Konstrusaun Estrada Alas, Juventude no Estudante Lamenta

    Kansela Konstrusaun Estrada Alas, Juventude no Estudante Lamenta

    PR Horta Husu Halo Remodelasaun,  PM Xanana Mantein To’o Tinan 2028

    PR Horta Husu Halo Remodelasaun, PM Xanana Mantein To’o Tinan 2028

    Kestiona Kapasidade Lú Olo-Marii Alkatiri, Militante Fretilin Hato’o Petisaun

    Kestiona Kapasidade Lú Olo-Marii Alkatiri, Militante Fretilin Hato’o Petisaun

    TL Sai  Observador Iha Enkontru Entre Ministru Defeza ASEAN

    TL Sai Observador Iha Enkontru Entre Ministru Defeza ASEAN

  • Saude
    Salvaguarda Ai-moruk no Vasina Krítiku,  Transformasaun Verde Pasífiku Hetan Lansa

    Salvaguarda Ai-moruk no Vasina Krítiku, Transformasaun Verde Pasífiku Hetan Lansa

    Fornese Ai-han Nutritivu,  Hamenus Malnutrisaun

    Fornese Ai-han Nutritivu, Hamenus Malnutrisaun

    Maioria Inan Isin Rua Partus Iha Uma, Komunidade Lamenta Estrada Aat

    Maioria Inan Isin Rua Partus Iha Uma, Komunidade Lamenta Estrada Aat

    Konsulta Popular Lori Marciana  Ba Sofrementu Fiziku

    Konsulta Popular Lori Marciana Ba Sofrementu Fiziku

  • Veranda
  • Arte
    PR Horta: Pura Giri Natha Taibessi Sei Sai Fatin Turizmu ‘Bali-Dili’

    PR Horta: Pura Giri Natha Taibessi Sei Sai Fatin Turizmu ‘Bali-Dili’

  • Desportu
    MJDAK Sei Aloka U$200,022.55 ba Transmisaun Jogu CPLP

    MJDAK Sei Aloka U$200,022.55 ba Transmisaun Jogu CPLP

    Drag Bike Hamutuk Klase 14 Halai Taru Motor Iha Oekusi

    Drag Bike Hamutuk Klase 14 Halai Taru Motor Iha Oekusi

    Delegasaun Asian Games Na’in 56 Kumprimenta PR Horta

    Delegasaun Asian Games Na’in 56 Kumprimenta PR Horta

    SEJD Atribui Sertifikadu Apresiasaun Ba Media Na’in no Jornalista

    SEJD Atribui Sertifikadu Apresiasaun Ba Media Na’in no Jornalista

  • Edukasaun
    Media 16 Partisipa Formasaun Kona-ba Kuidadu an Iha Espasu Online

    Media 16 Partisipa Formasaun Kona-ba Kuidadu an Iha Espasu Online

    Impaktu Husi Mudansa Klimatika,  Oxfam Apoiu AJTL Hala’o Atividade Jornalistiku

    Impaktu Husi Mudansa Klimatika, Oxfam Apoiu AJTL Hala’o Atividade Jornalistiku

    Antes Ezame Finál, UNTL Fahe Ona Buletin Rejistrasaun

    Antes Ezame Finál, UNTL Fahe Ona Buletin Rejistrasaun

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

  • Ekonomia
    Timoroan 400 Tuir Formasaun Emprendedorizmu

    Timoroan 400 Tuir Formasaun Emprendedorizmu

    Diversifikasaun Ekonomia – Kriasaun Empregu, Prioridade Ba SECoop

    Diversifikasaun Ekonomia – Kriasaun Empregu, Prioridade Ba SECoop

    Pesti Estraga Batar Iha Sakato, SRAPPF RAEOA La Simu Pedidu Eskrita

    Pesti Estraga Batar Iha Sakato, SRAPPF RAEOA La Simu Pedidu Eskrita

    Kontenti Ho Konservasaun Bee, Komunidade Agradese Ba Tilofe

    Kontenti Ho Konservasaun Bee, Komunidade Agradese Ba Tilofe

  • Justisa
    Kontribui Rekonsiliasaun Nasionál, Valoriza Pasadu Moruk Masakre Santa Krus

    Kontribui Rekonsiliasaun Nasionál, Valoriza Pasadu Moruk Masakre Santa Krus

    Kazu Barak Kona-ba Disputa Rai,  Realiza Sensibilizasaun  Dekretu Lei

    Kazu Barak Kona-ba Disputa Rai, Realiza Sensibilizasaun Dekretu Lei

    Ahi Sunu Mutuk Bis  Babadok Express

    Ahi Sunu Mutuk Bis Babadok Express

    APC Rejistu Ahi Han Uma 32, Na’in 2 Kanek-Na’in Ida Lakon Vida

    APC Rejistu Ahi Han Uma 32, Na’in 2 Kanek-Na’in Ida Lakon Vida

  • Mundu
    PR Ramos Horta-PM Xanana Kumprimenta Sultan Hassanal Liu Husi Secoms

    PR Ramos Horta-PM Xanana Kumprimenta Sultan Hassanal Liu Husi Secoms

    Subida Nível Tasi Halakon Illa Kiik Balun, PM Xanana Husu SIDS Unidu

    Subida Nível Tasi Halakon Illa Kiik Balun, PM Xanana Husu SIDS Unidu

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

    Reinu Unido Sei Loke Embaixada Britanika Permanente

    PM Xanana Sei Partisipa Simeira ASEAN Iha Melbourne

    PM Xanana Sei Partisipa Simeira ASEAN Iha Melbourne

  • Munisipiu
    KI Realiza Sorumutuk Ho Jornalista Destakadu iha RAEOA

    KI Realiza Sorumutuk Ho Jornalista Destakadu iha RAEOA

    Ahi Han Uma 12 Iha Oekusi no Na’in Rua Kanek

    Ahi Han Uma 12 Iha Oekusi no Na’in Rua Kanek

    Komunidade Iha Munisipiu 7, Kona Dezastre Naturais

    Komunidade Iha Munisipiu 7, Kona Dezastre Naturais

    Sabadu Aleluia Sarani Tenke Halo Reflesaun

    Sabadu Aleluia Sarani Tenke Halo Reflesaun

  • Notisias
    Veteranu Dudu Fila Hikas Ba Aman Maromak Nia Kadunan Santu

    Veteranu Dudu Fila Hikas Ba Aman Maromak Nia Kadunan Santu

    Kareta Tula Papa Fransisco Iha Timor-Leste, Sei Konvoi Husi Lecidere Ba Tasi-tolu

    Kareta Tula Papa Fransisco Iha Timor-Leste, Sei Konvoi Husi Lecidere Ba Tasi-tolu

    Família 385 Afetadu Dezastre Naturais, Na’in Ida Lakon Vida No Na’in Ida Kanek

    Família 385 Afetadu Dezastre Naturais, Na’in Ida Lakon Vida No Na’in Ida Kanek

    Média Plataforma Dijitál 12 Asina Kontratu Públisidade Ho Secoms

    Média Plataforma Dijitál 12 Asina Kontratu Públisidade Ho Secoms

  • Opiniaun
    Gembala Terakhir Di Hari Paskah

    Bibi-Atan Ikus Iha Loron Páskua

    Demokrasia Iha Odamatan ‘Government Of The People No Government By The People’

    Demokrasia Iha Odamatan ‘Government Of The People No Government By The People’

    KONFLITU ISRAELO-PALESTINO HUSI PRESPETIVA TIMOR-LESTE NO TIMOR-OAN SIRA

    KONFLITU ISRAELO-PALESTINO HUSI PRESPETIVA TIMOR-LESTE NO TIMOR-OAN SIRA

    Observasaun no Analiza ba Orsamentu Jerál Estadu 2025 (Setór Agrikultura kontinua la sai Prioridade)

    Observasaun no Analiza ba Orsamentu Jerál Estadu 2025 (Setór Agrikultura kontinua la sai Prioridade)

  • Politika
    Kansela Konstrusaun Estrada Alas, Juventude no Estudante Lamenta

    Kansela Konstrusaun Estrada Alas, Juventude no Estudante Lamenta

    PR Horta Husu Halo Remodelasaun,  PM Xanana Mantein To’o Tinan 2028

    PR Horta Husu Halo Remodelasaun, PM Xanana Mantein To’o Tinan 2028

    Kestiona Kapasidade Lú Olo-Marii Alkatiri, Militante Fretilin Hato’o Petisaun

    Kestiona Kapasidade Lú Olo-Marii Alkatiri, Militante Fretilin Hato’o Petisaun

    TL Sai  Observador Iha Enkontru Entre Ministru Defeza ASEAN

    TL Sai Observador Iha Enkontru Entre Ministru Defeza ASEAN

  • Saude
    Salvaguarda Ai-moruk no Vasina Krítiku,  Transformasaun Verde Pasífiku Hetan Lansa

    Salvaguarda Ai-moruk no Vasina Krítiku, Transformasaun Verde Pasífiku Hetan Lansa

    Fornese Ai-han Nutritivu,  Hamenus Malnutrisaun

    Fornese Ai-han Nutritivu, Hamenus Malnutrisaun

    Maioria Inan Isin Rua Partus Iha Uma, Komunidade Lamenta Estrada Aat

    Maioria Inan Isin Rua Partus Iha Uma, Komunidade Lamenta Estrada Aat

    Konsulta Popular Lori Marciana  Ba Sofrementu Fiziku

    Konsulta Popular Lori Marciana Ba Sofrementu Fiziku

No Result
View All Result
Media ONE Timor
No Result
View All Result
Home Opiniaun

OPINIAUN: PROMOVE PAZ IHA KOMÍSIU SEI LIBERTA POVU BAINHIRA UKUN

husi Media One Timor
04/05/2023
iha Opiniaun
0
OPINIAUN: PROMOVE PAZ IHA KOMÍSIU SEI LIBERTA POVU BAINHIRA UKUN

Agusto dos Santos

340
SHARES
453
VIEWS
Fahe iha FacebookFahe iha TwitterFahe iha WhatsApp

(Eskritor Formandu Ceftec Iha Unidade Hakerek Imprensa Agusto dos Santos)

 Dili (Media ONE Timor) – Lider partidu polítiku hotu-hotu sempre iha intensaun atu kaer ukun. Molok tama ba loron votasaun, komísiu sai oportunidade ba partidu polítiku atu halo propaganda liu husi aprezentasaun programa hirak ne’ebé mak sira sei realiza uainhira povu fó fiar atu kaer ukun.

Programa tomak iha ligasaun ho libertasaun povu ne’ebé mak sai hanesan objetivu  luta ba libertasaun nasionál. Objetivu luta ba libertasaun nasionál nian maka povu hakarak moris hakmatek. Nune’e partidu polítiku sira iha responsabilidade bo’ot atu promove no garante paz ba povu. Liu-liu ba militante no sinpatizante sira durante tempu komísiu, ne’ebé hahú hala’o desde loron 19 fulan Abril to’o loron 18 fulan Maiu tinan 2023. Tanba, situasaun komísiu ne’e sai sasukat ba povu atu hili ukun na’in ne’ebé di’ak no loos iha futuru.

Ukun na’in ne’ebé di’ak no loos iha futuru maka ukun na’in ne’ebé bele garante paz iha sosiedade nia leet, hodi ema ida-idak ho hakmatek kontribui ba dezemvolvimentu Nasaun Timor-Leste ho di’ak tuir ida-idak nia moris loron-loron nian, hanesan iha deskripsaun tuir mai ne’e.

Lee Notísia Relevante: FASE LIMAN REDUS MORAS IHA KOMUNIDADE!  

Liafuan paz mai husi lian latina pax iha lian tetun dame ka hakmatek. Iha espresaun antiga ida dehan “se O hakarak hakmatek, prepara-an ba funu”. Nune’e iha  tempu impériu Romano, paz ne’e define hanesan estadu hakmatek ka estadu ne’ebé mak la iha funu ka violénsia. Estadu paz ne’e Estadu ida ne’ebé ekilíbriu, iha ne’ebé povu sira rona malu, aseita diferensa, toleránsia, rezolve problema liu husi diálogu no respeita malu. Paz iha tradusaun ébraiaka antiga hateten shalom ka iha lian Indonesia salam, ne’e iha signifikadu tolu mak hanesan  salvasaun, justisa no pas. Husi liafuan shalom Ita bele define katak liafuan paz mak halo buat ne’ebé Ita hakarak ema seluk halo ba Ita, perdua malu no komprende malu[1].

Husi definisaun ida ne’e eskritór fahe sentidu paz ba rua: paz individuál no paz universál. Paz individuál mak paz ne’ebé ema ida-idak sente iha nia laran no paz universál mak paz ne’ebé ita ema kria hamutuk no sente hamutuk. Paz individuál no paz universál ne’e iha relasionamentu ba malu no la bele haketak.

Iha tempu okupasaun durante tinan 24, povu Timor la livre hodi espresa sira nia hanoin. Sura husi 7 Dezembru 1975 to’o fulan Setembru tinan 1999, ema liu 250 mil mak mate iha funu[2].

Timoroan hotu-hotu hakarak hakmatek, hakarak livre no independente. Povu iha tempu invazaun buka dalan atu sai husi situasaun la hakmatek nune’e sira deside funu hasoru invazór hodi hakilar “mate ka moris ukun rasik-an” no fahe frente ba tolu mak frente armada iha ai-laran, frente klandestina iha vila-laran no  diplomátika iha rai liur[3].  Maske altura ne’ebá povu iha perigu nia laran maibé sira la tauk no la hakiduk tanba hakarak independente, livre no hakmatek.

Povu hetan paz tanba manan funu maské ema barak mak mate.  Povu ne’e selu independénsia  ho ruin no ran. Konseitu kona-ba paz nu’udár auzensia husi funu nian mak povu sira rai iha sira nia laran husi funu hasoru inimigu to’o manan iha loron 30 fulan Agostu tinan 1999. Nune’e sira fortifika espresaun katak “se hakarak hetan paz entaun tenke halo funu”.

Tinan 21 ona Timoroan restaura ukun-an sura husi loron 20 fulan Maiu tinan 2002 to’o tinan 2023. Ne’e signifika hela tan tinan tolu hodi selebra tinan ba dala 24 ukun-an loloos. Luta ba libertasaun pátria atinji ona liu husi luta durante tinan 24, maibé luta ba libertasaun  povu sei dook-liu husi liafuan sufisiente tanba iha aspetu oi-oin ne’ebé presiza konkista.

Sentidu paz relasiona ho funu, ita termina ona iha konsulta populár 1999. Maibé sentidu  paz relasiona ho povu nia moris hasoru injustisa, la iha liberdade no ki’ak  ita sei luta.  Kazu ne’ebé dalabarak mosu mak númeru má nutrisaun seidauk halakon no númeru mortalidade bebé ne’ebé aas liu-liu komunidade sira ne’ebé hela iha aréa rurál, estrada aat no dook husi sentru saúde. Iha fulan Janeiru to’o fulan Maiu tinan 2020, iha Hospital Nasionál Guido Valadares (HNGV) de’it bebé ne’ebé mak mate hamutuk 37 husi bebé na’in 1955. Husi númeru ne’e bebé ne’ebé moris husi operasaun hamutuk na’in 367, ajuda ho instrumentu hamutuk 122 no bebé 1429 mak moris normál[4].

Povu barak mak sei moris ki’ak maské husi tinan 2007 to’o 2014 rezultadu peskiza hatudu katak estadu konsege redúz ki’ak husi 50.4% tun ba 41.8% ka kada tinan estadu redúz 2.8%[5]. Estudante 30,7%  mak la konklui estudu báziku, balun tanba la iha kbi’it ekonomia. 30.5% joven idade 15 to’o 24 mak la asesu ba edukasaun[6]. Juventude sira fasíl liu atu baku malu no tuda malu to’o oho malu. Militante partidu polítiku sira antuziasmu hodi tuir komísiu maibé fasíl liu atu komete konflitu tanba la simu malu deferensa hanoin ka partidu.

Iha paíz avansadu sira, ita ladun rona ema halo krime. Ita ladun haree partidu halibur militante atus ba atus hodi halo komísiu hanesan iha Timor. Sira fanátiku ba futebola maibé ita ladun rona konfrontu maské ema halibur malu iha númeru boot. Ita hahú hanoin ona; sira ema hanesan ita, ita mós iha lei hanesan sira nian, sira iha polísia hanesan ita nian. Maibé tansa ita fasíl liu atu komete krime? eskritór sita liafuan tuir mai ne’e: Traballu mak parte fundamentál hodi harii paz, hanesan mós estudu, arte, siénsia no téknika[7]. Husi definisaun ida ne’e ita hatene ona katak konflitu, krime, esplorasaun minoridade no injustisa sira seluk akontese tanba joven barak la iha servisu loloos alias dezenpregu.

Partidu polítiku  ida-ida aprezenta programa liu-liu kona-ba loke kampu traballu iha tempu komísiu maibé to’o sira manan eleisaun no ukun, programa hirak ne’e nunka realiza. Promesa falsa hirak hanesan ne’e mak  halo timoroan barak frustradu no buka dalan atu sai ba buka servisu iha rai liur maibé balun de’it mak konsege no balun la konsege sai ba rai liur. No sira hirak ne’ebé hela sai dezenpregu permanente.

Eskola superiór no sentru formasaun kada tinan prodúz traballadór maibé kampu traballu menus nune’e la aumenta númeru empregu maibé aumenta númeru dezenpregu. Maske Ministru Finansas, Rui Gomes relata katak iha tinan 2021 taxa dezenpregu tun husi 11% ba 5,1% maibé númeru sidadaun dezenpregu  na’in 247 mil ne’e la’os númeru ki’ik[8].

Kuaze kada fulan, Timoroan barak mak ba Inglatera, Irlanda, Korea no Australia hodi halo servisu. Traballadór Timoroan hatudu ba kontratór sira katak timoroan hatene servisu no disiplina,  nune’e kontratór kontinua husu Governu Timor atu haruka nafatin joven sira ba servisu iha rai liur. Husi ne’e ita bele fó prova katak kuandu ema iha servisu permanente, nia sei fó aan ba servisu hodi hadi’a ekonomia familiár.

Husi traballu ne’ebé timoroan ida-idak hetan, automatikamente sei hatun númeru violénsia tanba tuir Filósofu Karl Marx hateten traballu mak aktus umanu ne’ebé mak fundamentál teb-tebes: iha traballu mak ema halo nia aan sai reál[9]. Ne’e signifika ita ne’e sai ema loloos wainhira ita iha no halo servisu hodi fó difensa entre animál rasionál no animál irasionál. Iha liafuan seluk karik ema ne’e sente dignu wanhira nia iha no halo servisu, la’os de’it tane liman ba subsídiu husi governu.

Polítiku sira insulta malu iha palku leten, militante sira iha palku okos hakilar ‘bongkar’. Situasaun ida ne’e haburas liu tan laran moras no halakon sentidu demokrasia ne’ebé mak ita nia estadu ne’e komunga. Lakon ona valór paz nu’udár estadu direitu demokrátiku ne’ebé haruka ita respeita malu nafatin maské ideia diferente. Sempre mosu konflitu entre militante partidu polítiku sira iha kada períodu komísiu eleisaun. Ikus-ikus ne’e mosu konflitu entre militante  partidu iha Munisípiu Viqueque. Tuir informasaun Xefe Suku Afaloikai Postu administrativu Uatulari, konfrontu  ne’e rezulta komunidade nia uma 10 mak hetan estragu. Uma tolu husi Aldeia Daco no uma hitu husi Aldeia Osso Qaiwa, iha loron 27/04/2023[10].

Kada tinan lima-lima governu ida tun no governu ida sa’e, halo ida-idak nia programa. Governu atuál la kontinua programa ka projetu governu anteriór hodi halo hanesan matéria insulta nian iha tempu komísiu. Deputadu sira reprezenta de’it partidu no haluha povu ne’ebé hili sira atu hato’o povu tomak nia aspirasaun iha Parlamentu Nasionál. Orgaun soberanu seluk hanesan Presidente Repúblika no Primeiru Ministru sira la fó liman ba malu hodi hakotu enkontru semanál. Situasaun hirak ne’e hotu sei inpede knaar ne’ebé sira sei hala’o no ikus liu povu ki’ik mak terus nafatin.

Dezenpregu iha Timor-Leste buras ho tan produtividade rai laran menus, tanba ne’e Prezidente CCI-TL, Jorge Serrano dúvida kona-ba Timor-Leste  nia adezaun ba ASEAN. Investór internasionál sira atu mai investe iha Timor mós difísíl tanba ita la garantia produsaun no la garantia seguransa rai laran. Tanba, husi povu ki’ik to’o ukun na’in sira sai inimigu ba paz, nune’e indiretamente impede dezenvolvimentu rai laran.

“Ita nia Maun-boot Prezidente (Prezidente Repúblika José Ramos Horta-Red) halo esforsu boot, Timor-Leste iha ona odamatan edezaun ASEAN nian. Buat ida ke ha’u tauk! Ita nia produtividade. Tanba ne’e ita bele atrai investimentu barak iha Timor, maibé ita hotu-hotu sidauk halo ezame konsiensia ida katak ha’u nia partisipasaun iha inpreza ida ne’e iha valor hira. Ita nia produsaun sei menus”. [11]

Dezenvolvimentu paíz ida depende ba paz ne’ebé sidadaun sira kria. Se sidadaun sira kria dezorden, konflitu no krime oi-oin sei impede rasik nasaun ida atu hakat ba oin. Papa Paulo VI hateten dezenvovimentu ne’e naran foun ida husi liafuan paz. Paz nu’udár kresimentu totál ema no sosiedade nian[12]. Paz la’os de’it auzensia husi dezorden ka violénsia, maibé nu’udár kresimentu pozitivu ema nian hanesan individu ida, hanesan membru iha familia no hanesan sidadaun iha paíz.

Iha tempu komísiu, polítiku sira sempre ko’alia kona-ba xave libertasaun povu mak sidadaun hotu-hotu asesu ba edukasaun no kampu traballu, tanba polítiku sira konsiente katak dalan di’ak liu atu dezenvolve rai ida ne’e mak kria paz liu husi: primeiru, hasa’e kualidade edukasaun hodi prepara traballadór sira ne’ebé mak iha abilidade espesífika no prontu atu kaer servisu. Segundu, loke kampu traballu atu traballadór sira bele realiza aan hodi kontribui ba paíz nia dezenvolvimentu.

Tanba ne’e wainhira sidadaun hotu-hotu asesu ona ba edukasaun ne’ebé integrál no sidadaun hotu-hotu iha ona traballu rasik atu halo ho saláriu ka rendimentu ne’ebé bele sustenta nesesidade família nian, automátikamente ema ki’ak sei lakon tanba povu bele prodúz rasik hodi sustenta an ka bai-bain polítiku sira temi libertasaun povu ka iha Karl Marx nia liafuan karik dehan kore povu husi izolamentu umana tanba tuir Marx nia hanoin, situasaun dezenpregu  izola ema husi mundu reál ka izola ema atu realiza nia aan[13].

Wainhira libertasaun povu ne’e ita atinji ona, katak povu hotu-hotu hala’o ona servisu ho livre no universál[14]. Livre katak prodúz sasán tuir hakarak la bazeia ona ba nesesidade (ezemplu prodúz estátua atu fa’an ka bele mós atu infeita uma rasik). Universál katak ema bele halo uma bazeia ba materiál ne’ebé nia hakarak hili (ema bele halo uma husi ai ka simente). Libertasaun ida ne’e sei hamenus povu nia dependésia ba estadu no sei la tau laran de’it ba $200 dolar iha fim do ano no povu sei la hein tan atu simu sesta bázika ne’ebé kompañia sira manipula nia folin. Wainhira iha Timor ita la hetan ona ema ki’ak, sei hamosu paíz ne’ebé prósperu no nakonu ho paz individu no universál.

Timor-Leste sai estadu Repúblika no Demokrátika desde Timor-Leste proklama independênsia unilaterál iha tinan 1975. Signifika, ukun ne’e povu nian no povu mak depozita ukun ba ukun-na’in sira liu hosi votu iha eleisaun jeral ida no ukun ne’e tenke fila hodi benefisia povu. Tanba ne’e ukun-na’in sira iha responsabilidade boot atu ukun tuir konstituisaun no tau aas interese povu liu fali interese partidária.

Naturalmente partidu polítiku hotu-hotu hakarak ukun hodi serví povu no hakarak lori povu ba moris di’ak liu husi programa, vizaun no misaun partidu ida-idak nian. Maibé ukun-na’in di’ak mak ida ne’ebé realiza programa hotu ne’ebé nia promete iha palku komísiu nian.

Tempu komísiu mak tempu ida ne’ebé povu tetu atu hili ukun na’in sira iha loron 21 fulan Maiu tinan 2023. Partidu ne’ebé promove paz durante períodu komísiu mak sei garantia dezenvolvimentu povu no rai ida ne’e. Tanba ukun-na’in sira sei la iha kapasidade atu halo dezenvovimentu ba povu tomak iha tinan lima nia laran, se enkuantu sira la hatudu uluk kompetensia hodi garantia paz iha partidu ne’ebé sira lidera hodi hala’o komísiu durante fulan ida nia laran. (Asesu Youtube/Facebook https://www.facebook.com/Media1Timor Media ONE Timor) 

[1] Santos Benetti, Cristo a paz e a justiça, edições paulistas, 1974, p.79

[2] timor-leste.gov.tl

[4] The Dili Weekly, edisaun 08/06/2020

[6] Pt.Tatoli.tl, edisaun 26/01/2023

[9] Franz Magnis-Suseno, Pemikiran Karl Marx, p. 89

[10] Suara Timor LOrosae, edisaun 28/04/2023

[11] SMN NEWS, Live 01/05/2023

Tags: KomísiuLibertaPromove Paz
Media One Timor

Media One Timor

Related Posts

No Content Available
Next Post
Eleitorál Elpar Kapitál Dili Menus Kompara Tinan 2022

Eleitorál Elpar Kapitál Dili Menus Kompara Tinan 2022

Ita nia komentariu konaba post ne'e.

TRENDING.

  • Veteranu Dudu Fila Hikas Ba Aman Maromak Nia Kadunan Santu

    Veteranu Dudu Fila Hikas Ba Aman Maromak Nia Kadunan Santu

    47 shares
    Share 19 Tweet 12
  • PR Ramos Horta-PM Xanana Kumprimenta Sultan Hassanal Liu Husi Secoms

    20 shares
    Share 8 Tweet 5
  • OPINIAUN: HAFOIN ELEISAUN, SAIDA MAK POVU TENKI HALO?

    488 shares
    Share 195 Tweet 122
  • Lista Naran Membru IX Governu Konstituisionál

    10412 shares
    Share 4165 Tweet 2603
  • OPINIAUN: Funsaun no Tékniku Auditoria

    1424 shares
    Share 570 Tweet 356
Maiu 2025
S T Q Q S S D
 1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031  
« Abr    
Media ONE Timor

Ave Nicolao Lobato, Fatuhada, Dili, Timor-Leste

  • About us
  • Contact
  • Redasaun

© 2022 - All Rights Reserved. Media One Timor - Hosted by Kalohan.NET.

No Result
View All Result
  • Veranda
  • Arte
  • Desportu
  • Edukasaun
  • Ekonomia
  • Justisa
  • Mundu
  • Munisipiu
  • Notisias
  • Opiniaun
  • Politika
  • Saude

© 2022 - All Rights Reserved. Media One Timor - Hosted by Kalohan.NET.

Welcome Back!

Login to your account below

Forgotten Password?

Retrieve your password

Please enter your username or email address to reset your password.

Log In